II LATVIJAS MAZĀKUMTAUTĪBU FESTIVĀLS JELGAVĀ
Attīstot un pilnveidojot Latvijā dzīvojošo mazākumtautību tradicionālās kultūras mantojumu, sekmējot starpkultūru dialogu un mijiedarbību, kā arī, iepazīstot un izkopjot dažādu tautu kultūras tradīcijas, 2021. gada 14. augustā Jelgavā notika Latvijas mazākumtautību festivāls – “Zeme zied”.
Gatavojoties un iezīmējot pusceļu uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kopā ar mazākumtautības kolektīviem no visas Latvijas festivālā krāšņi tika daudzināta ikviena kultūras tradīcija.
"Uzburot brīnišķīgu sajūtu par katras kultūras nozīmīgumu un unikalitāti, festivāla mākslinieciskā koncepcija “Zeme zied” veidota aptverot divus raksturojošos lielumus. “ZEMgalE” - Latvijas maizes klēts ar auglīgāko un ziedošāko zemi, kā arī vārdu “zied”. Ziedi zied, tauta zied, dziesma zied, deja zied, dvēsele zied, zeme zied, Zemgale zied.
Festivāla norisei izraudzīta arī zīmīga vieta – Jelgava, caur kuru lepni plūst Lielupe kā viena kopīga un krāšņa ziedu upe, kuras krastos tautas sanāk kopā - spoguļojot un atmirdzot dažādām kultūras vērībām, kas nu jau lepni plūst upes ūdeņos, tās aiznesot tālāk,” uzsver festivāla mākslinieciskās koncepcijas autors Sandis Kalniņš.
FOTO GALERIJA NO II LATVIJAS MAZĀKUMTAUTĪBU FESTIVĀLA 2021. GADĀ JELGAVĀ
I LATVIJAS MAZĀKUMTAUTĪBU FESTIVĀLS DAUGAVPILĪ
2016.gada jūlijā, Daugavpilī un visā Latgales reģionā, norisinājās pirmais Latvijas mazākumtautību festivāls „Pynu, pynu sītu” (Pinu, pinu sietu).
Festivāls ilga trīs dienas, no kurām pirmās divas aizritēja Daugavpilī, kur skanot mazākumtautību un tradicionālās kultūras kolektīvu dziesmām un dejām, Daugavpils iedzīvotāji un viesi, kā arī paši festivāla dalībnieki varēja apmeklēt vairāk nekā 15 koncertus, vērot festivāla dalībnieku gājienu, sekot līdzi un piedalīties meistarklašu norisē, ciemoties amatnieku teltīs, baudīt muzikālā tramvaja koncertus pilsētā, piedalīties Latvijas jauniešu forumā, starptautiskajā nevalstisko organizāciju seminārā u.c. aktivitātes.
Savukārt festivāla trešā diena turpinājās dažādās Latgales reģiona pašvaldībās. Festivāla mazākumtautību dalībnieki ar vietējās pašvaldības kolektīviem priecēja skatītājus Preiļu kultūras centrā, Viļānu estrādē, Rēzeknes novada Maltas, Dricēnu, Gaigalavas, Nagļu kultūras namā, Dagdas novada Andzeļu Kultūras namā, Līvānu novada Rožupes estrādē, kā arī Ludzas kinoteātrī, bet vakarā uz festivāla noslēguma gājienu un koncertu visi pulcējās Kārsavā. Festivāla dalībnieki apliecināja, ka Latvijas unikālā kultūrtelpa sekmē nacionālās identitātes nostiprināšanu, globalizācijas apstākļos uztur, stiprina un vieno piederības sajūtu Latvijai.
Latvijas mazākumtautību festivāls, gatavojoties Latvijas simtgadei, reprezentēja mazākumtautību kultūras daudzveidību un pienesumu Latvijas kultūrtelpai, kā arī veicināja kopīgo vērtību (brīvība, tiesiskums, solidaritāte u.c.) apzināšanos.
Latvijas pirmā mazākumtautību festivāla organizēšanu finansiāli atbalstīja arī Vācijas Federālā Ārlietu ministrija un Daugavpils pilsētas dome.