III LATVIJAS MAZĀKUMTAUTĪBU FESTIVĀLS LIEPĀJĀ
No 29. līdz 30. jūnijam Liepājā notika Latvijas mazākumtautību festivāls "Vaļā vērti atslēdziņ’!". Festivāls pulcēja mazākumtautību kolektīvus, nevalstiskās organizācijas, kā arī individuālos izpildītājus, lietišķās mākslas vai amatu meistarus - savas tautas tradicionālā kultūras mantojuma kopējus visā Latvijā, kā arī pārsteidza ar ārvalstu viesiem no Itālijas un Beļģijas, atzīmējot Eiropas Savienības divdesmitgadi.
Festivāla “Vaļā vērti atslēdziņ!” mākslinieciskās koncepcijas autori, režisori Juris Jonelis un Mārtiņš Kagainis: “Katra festivāla norise, katra uzstāšanās un katrs no dalībniekiem ir kā simboliska atslēga, atslēdziņa, ar kuras palīdzību var atvērt škietami aizdarītās un apslēptās kultūras un cilvēka mijiedarbes vērtības, atklājot atšķirīgo un kopīgo. Divu dienu garumā atslēdzām sirdis, domas, sadraudzību un dzīvotprieku daudzveidīgām un krāšņām koncertprogrammām, koncertiem pilsētvidē, mākslas darbu izstādei “Gaismā vērti”, tērpu skatei, svētku gājienam, brīvdabas kafejnīcai “Citu tautu virtuve”, lekcijām, meistarklasēm, noslēguma koncertam “Vaļā vērti atslēdziņ!”, un katram, kurš šīs dienas pavadīja Liepājā. Mūsu dažādība un reizē spēja līdzās pastāvēt dara mūs stiprus un vieno. Festivāls ir kā satikšanās vieta un reizē diskusiju platforma, kur ikvienam caur tradīciju, mantojumu un vērtībām ir iespēja paust savu un piedzīvot otru.”
Festivālu organizēja Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Liepājas valstspilsētas pašvaldību. Festivāls ir iekļauts Latvijas dalības Eiropas Savienībā divdesmitgades atzīmēšanas svētku programmā.
II LATVIJAS MAZĀKUMTAUTĪBU FESTIVĀLS JELGAVĀ
Attīstot un pilnveidojot Latvijā dzīvojošo mazākumtautību tradicionālās kultūras mantojumu, sekmējot starpkultūru dialogu un mijiedarbību, kā arī, iepazīstot un izkopjot dažādu tautu kultūras tradīcijas, 2021. gada 14. augustā Jelgavā notika Latvijas mazākumtautību festivāls – “Zeme zied”.
Gatavojoties un iezīmējot pusceļu uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kopā ar mazākumtautības kolektīviem no visas Latvijas festivālā krāšņi tika daudzināta ikviena kultūras tradīcija.
"Uzburot brīnišķīgu sajūtu par katras kultūras nozīmīgumu un unikalitāti, festivāla mākslinieciskā koncepcija “Zeme zied” veidota aptverot divus raksturojošos lielumus. “ZEMgalE” - Latvijas maizes klēts ar auglīgāko un ziedošāko zemi, kā arī vārdu “zied”. Ziedi zied, tauta zied, dziesma zied, deja zied, dvēsele zied, zeme zied, Zemgale zied.
Festivāla norisei izraudzīta arī zīmīga vieta – Jelgava, caur kuru lepni plūst Lielupe kā viena kopīga un krāšņa ziedu upe, kuras krastos tautas sanāk kopā - spoguļojot un atmirdzot dažādām kultūras vērībām, kas nu jau lepni plūst upes ūdeņos, tās aiznesot tālāk,” uzsver festivāla mākslinieciskās koncepcijas autors Sandis Kalniņš.
FOTO GALERIJA NO II LATVIJAS MAZĀKUMTAUTĪBU FESTIVĀLA 2021. GADĀ JELGAVĀ
I LATVIJAS MAZĀKUMTAUTĪBU FESTIVĀLS DAUGAVPILĪ
2016.gada jūlijā, Daugavpilī un visā Latgales reģionā, norisinājās pirmais Latvijas mazākumtautību festivāls „Pynu, pynu sītu” (Pinu, pinu sietu).
Festivāls ilga trīs dienas, no kurām pirmās divas aizritēja Daugavpilī, kur skanot mazākumtautību un tradicionālās kultūras kolektīvu dziesmām un dejām, Daugavpils iedzīvotāji un viesi, kā arī paši festivāla dalībnieki varēja apmeklēt vairāk nekā 15 koncertus, vērot festivāla dalībnieku gājienu, sekot līdzi un piedalīties meistarklašu norisē, ciemoties amatnieku teltīs, baudīt muzikālā tramvaja koncertus pilsētā, piedalīties Latvijas jauniešu forumā, starptautiskajā nevalstisko organizāciju seminārā u.c. aktivitātes.
Savukārt festivāla trešā diena turpinājās dažādās Latgales reģiona pašvaldībās. Festivāla mazākumtautību dalībnieki ar vietējās pašvaldības kolektīviem priecēja skatītājus Preiļu kultūras centrā, Viļānu estrādē, Rēzeknes novada Maltas, Dricēnu, Gaigalavas, Nagļu kultūras namā, Dagdas novada Andzeļu Kultūras namā, Līvānu novada Rožupes estrādē, kā arī Ludzas kinoteātrī, bet vakarā uz festivāla noslēguma gājienu un koncertu visi pulcējās Kārsavā. Festivāla dalībnieki apliecināja, ka Latvijas unikālā kultūrtelpa sekmē nacionālās identitātes nostiprināšanu, globalizācijas apstākļos uztur, stiprina un vieno piederības sajūtu Latvijai.
Latvijas mazākumtautību festivāls, gatavojoties Latvijas simtgadei, reprezentēja mazākumtautību kultūras daudzveidību un pienesumu Latvijas kultūrtelpai, kā arī veicināja kopīgo vērtību (brīvība, tiesiskums, solidaritāte u.c.) apzināšanos.
Latvijas pirmā mazākumtautību festivāla organizēšanu finansiāli atbalstīja arī Vācijas Federālā Ārlietu ministrija un Daugavpils pilsētas dome.