Biedrība "Moskvinas vecticībnieki"
Kopēja ekspozīcija - Sieviešu sarafāns, galds ar dvieļeim un grāmatu un lielo lelli tērpā, lūgšanu jostas un spilvens. Tradicionālās lupatu lelles.
Krievu viriešu krekls Kosovorotka ir sava veida krievu tradicionālā kostīma simbols. To valkāja gan zemnieki, gan pilsētnieki. Kopš 20. gadsimta otrās puses kosovorotka palikusi kā vecticībnieku apģērbs. Kosovorotka izceļas ar savu asimetrisko aizdari uz krūtīm, kas atradās kreisajā, retāk labajā pusē un stāvošo nelielu apkakli. To nēsāja virs biksēm, iekšā nebāzdami. Kosovorotka vēdera augstumā sasēja ar zīda auklu jostu vai austu vilnas jostu. Kosovorotki tika šūti no lina, zīda un satīna. Dažreiz tie tika izšūti uz piedurknēm, apakšmalas un apkakles.
Izstādē apskatāmais kosovorotkas variants atkārtots no Krustpils vecticībnieka 1930. gadu fotogrāfijas. Mašīnizšuvums, nevis roku darbs kā līdz šim. Izšuvuma paraugs ņemts no Latvijas vecticībnieku etnogrāfa Ivana Zavoloko albuma.
Skices autore Tatjana Kolosova, vecticības vēstures un kultūras pētniece (Preiļi). Šuvēja: Skaidrīte Kotāne (Preiļi). Izšuvums: Valentīna Giluča (Preiļi). Izgatavots 2019. gadā.
Lūgšanu sarafāns, sieviešu apakškrekls un liels melns lakats. Lūgšanu sarafāns, sieviešu apakškrekls un liels melns lakats. šūts pēc Vainovas vecticībnieku draudzes dziedātājas sarafāna parauga (līdz 1940.g.). Lūgšanu sarafāns izceļas ar trim pretējām ielocēm mugurpusē un četrām ielocēm priekšpusē. Augšpusē uz krūtīm ir griezums ar 4 pogām. Lūgšanu sarafānam pievieno lielu melnu lakatu, ko klāj uz galvas, aizklājot pieri. Zem zoda lakata daļas uzliek vienu uz otras un nostiprina ar saspraudi. Zem sarafāna uzvilkts garš apakškrekls, kas apjozts ar jostu.
Skices autore Tatjana Kolosova, vecticības vēstures un kultūras pētniece (Preiļi). Šuvēja: Skaidrīte Kotāne (Preiļi). Izšuvums: Valentīna Giluča (Preiļi). Izgatavots 2019. gadā.
Izgatavojusi meistare Jeļena Delikatnaja (Rīga).
Autore - Vecticības vēstures un kultūras pētniece Tatjana Kolosova (Preiļi).