Biedrība "Moskvinas vecticībnieki"

Kopēja ekspozīcija - Sieviešu sarafāns, galds ar dvieļeim un grāmatu un lielo lelli tērpā, lūgšanu jostas un spilvens. Tradicionālās lupatu lelles.

Krievu viriešu krekls Kosovorotka ir sava veida krievu tradicionālā kostīma simbols. To valkāja gan zemnieki, gan pilsētnieki. Kopš 20. gadsimta otrās puses kosovorotka palikusi kā vecticībnieku apģērbs. Kosovorotka izceļas ar savu asimetrisko aizdari uz krūtīm, kas atradās kreisajā, retāk labajā pusē un stāvošo nelielu apkakli. To nēsāja virs biksēm, iekšā nebāzdami. Kosovorotka vēdera augstumā sasēja ar zīda auklu jostu vai austu vilnas jostu. Kosovorotki tika šūti no lina, zīda un satīna. Dažreiz tie tika izšūti uz piedurknēm, apakšmalas un apkakles.
Izstādē apskatāmais kosovorotkas variants atkārtots no Krustpils vecticībnieka 1930. gadu fotogrāfijas. Mašīnizšuvums, nevis roku darbs kā līdz šim. Izšuvuma paraugs ņemts no Latvijas vecticībnieku etnogrāfa Ivana Zavoloko albuma.
Skices autore Tatjana Kolosova, vecticības vēstures un kultūras pētniece (Preiļi). Šuvēja: Skaidrīte Kotāne (Preiļi). Izšuvums: Valentīna Giluča (Preiļi). Izgatavots 2019. gadā.

Lūgšanu sarafāns, sieviešu apakškrekls un liels melns lakats. Lūgšanu sarafāns, sieviešu apakškrekls un liels melns lakats. šūts pēc Vainovas vecticībnieku draudzes dziedātājas sarafāna parauga (līdz 1940.g.). Lūgšanu sarafāns izceļas ar trim pretējām ielocēm mugurpusē un četrām ielocēm priekšpusē. Augšpusē uz krūtīm ir griezums ar 4 pogām. Lūgšanu sarafānam pievieno lielu melnu lakatu, ko klāj uz galvas, aizklājot pieri. Zem zoda lakata daļas uzliek vienu uz otras un nostiprina ar saspraudi. Zem sarafāna uzvilkts garš apakškrekls, kas apjozts ar jostu.

Katram vecticībniekam, kas dodas uz dievnamu uz dievkalpojumu vai stāv dievkalpojumā mājā, jābūt ar lestovku (lūgšanas kreļļu veids) un podrušnik (lūgšanu spilventiņu).
Skices autore Tatjana Kolosova, vecticības vēstures un kultūras pētniece (Preiļi). Šuvēja: Skaidrīte Kotāne (Preiļi). Izšuvums: Valentīna Giluča (Preiļi). Izgatavots 2019. gadā.

Lestovka jeb lūgšnas krelles. Lestovka jeb lūgšnas krelles ir nepieciešams piederums ikvienam ticīgajam, veicot lūgšanu mājās vai dievnamā. Lestovka no senkrievu vārda "lestvica" nozīmē kāpnes, kāpnes no zemes uz debesīm. Lestovka ir pīta vai cilpveiā aplī sašūta ādas vai auduma lente, kurā ir 109 "pakāpieni". "Pakāpieni" ir sadalīti skaitliski nevienādās grupās, lai parocīgi varētu noteikt lūgāsanu un paklanīšanās skaitu. Lūgšanu kreļļu aplis simboliski nozīmē nepartrauktu lūģšanu, tā ir garīgās pacelšanās zīmeno Zemes Debesīs.
Izgatavojusi meistare Jeļena Delikatnaja (Rīga).

Podrušnik -lūgšanas spilventiņš. Podrušnik - neliels kvadrātveida paklājiņš (spilventiņš) rokām un galvai, veicot zemes klanīšanos. Paklanīšanos laikā to noliek uz grīdas, vecticībnieks nometas ceļos, rokas un galvu noliek uz spilventiņa.
Autore - Vecticības vēstures un kultūras pētniece Tatjana Kolosova (Preiļi).

Lielformatā figūrа "Vecticībnieks". Vecticībnieka lielformatā figūru 2019.gadā darinājusi pazīstamā leļļu meistare Jeļena Mihailova, radošais pseidonīms - Vladlena (Preiļi). Moskvinas apkaimes vecticībnieku koptēls. Tā izgatavota speciāli vecticībnieku autorizstādēm, kuras organizē vecticības vēstures un kultūras pētniece Tatjana Kolosova.